Zaķēnam
bija jāstrādā, viņam lika kārtot mantas, mammai viņš pateica, ka tā ir pati neforšākā,
gāja pie draugiem, tur nekur nebija labi, kad iegriezās pie brālēna, viņam
iesāpējās sirds, tad skrēja mājās un apķēra mammu sakot-kā es tevi mīlu!
Man patika, ka stāstā ir tāpat kā dažreiz iet man, kad sadusmojos es arī varu mēdīties un sarunāt dusmīgas lietas, tomēr vēlāk paliek žēl un tad eju atvainoties un samīļoties.
Autores: Juta Langreitere, Stefānija Dāle
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru